Skolās apgūtās zināšanas ir tālu no praktiskā pielietojuma

Ceru, ka šis mīts ir pagaisis, jo mūsu komandā visi darbinieki ir komunikabli, sportiski un ikdienu pavada birojā, kā arī sapulcēs, kur breinstormojam, meklējam labākos risinājumus. Programmētāju darbs, protams, aptuveni 90% ir pie datora, bet tas ietver arī komandas darbu.

Šodien programmētāji nebrauktu prom no Latvijas tikai algas dēļ

Ar programmētājiem Latvijā šobrīd situācija ir diezgan bēdīga, jo tādu ir maz. Dažus gadus atpakaļ daudzi programmētāji aizbrauca no Latvijas uz Angliju, ASV, Vāciju un citām valstīm, jo tai laikā Latvijā bija krīze un ja nav finanses, tad protams, ka neviens neko jaunu netaisa, nevienam neko nevajag. Šobrīd Latvijā ir daudz kompānijas, kuras nodarbojas ar software izstrādi un IT speciālisti ir nepieciešami arvien vairāk.

Augstskolas ražo jaunus IT darbiniekus, taču, pirmkārt, ne pietiekošā daudzumā un otrkārt, kas ir viskritiskākā problēma- nepiemērotus darba tirgum. Students ir saņēmis bakalaura grādu vai atsēdējis kādus mēnešus kursos, samaksājis naudu, varbūt sapratis, kas ir programmēšana, zina kaut kādus algoritmus, bet praktiski sākt strādāt viņš nav spējīgs. Tādu cilvēku apmācīt aizņem 3 līdz pat 6 mēnešus, kas ir milzīgs resursu ieguldījums no uzņēmuma puses, tādēļ reti kura kompānija ir gatava pieņemt šos jauniņos.

Otra daļa – cilvēki, kuri ir spējīgi strādāt šai jomā, visticamāk jau kaut kur strādā, kā rezultātā notiek nepārtraukta darba spēka zagšana no vienas kompānijas uz otru – tā sauktais “headhunting”. Tas rada strauju atalgojuma pieaugumu, jo lielākoties tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem ar kuru ieinteresēt potenciālo darbinieku.

Lasi vairāk @ir.lv